Šī ekoloģiskā faktora svarīgums tika neapstrīdami pierādīts ar ārstu un ģeologu kopīgām pūlēm: ģeologi norādīja, kuros SanktPēteburgas un Gatčinas dzīvojamo māju rajonos var gaidīt ģeopatogēnā starojuma parādīšanos, bet ārsti, izpētījuši iedzīvotāju veselību šajos kvartālos, konstatēja, ka patogēnajās zonās onkoloģiskās saslimšanas ir sastopamas 3,7 reizes biežāk, kā blakus esošajās „veselajās” zonās. Atsevišķās ēkās šie rādītāji bija vēl lielāki.
Katra piektā cilvēka veselība tiek pakļauta ģeopatogēno zonu iedarbībai. Tikai Krievijā tādu cilvēku ir 50 miljoni.
Īpaši būtiski uz ģeostaru kaitīgo ietekmi reaģē tādi rādītaji, kā serotonīna līmenis (viela, kas veic dažādas funkcijas, tai skaitā arī hormonālās, tā regulē kunģa-zarnu trakta kustību, piedalās miega regulēšanā) asinīs, eritrocītu grimšanas ātrumu, asinsplūsmas ātrumu, galvas smadzeņu bioelektrisko aktivitāti un uz imūno sistēmu.
Visas šīs novirzes ne tik daudz kļūst par iemeslu, kas izraisa kādu konkrētu slimību, bet gan palielina saslimšanas risku, pastiprina citu faktoru ietekmi uz organismu, tādu kā psiholoģiskais stress, ģenētiski noteiktie traucējumi, vides piesārņojums, ilgstošas pārslodzes.
Pēc doktora, Energoinformācijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķa A.Dubova novērtējuma, ilgstoši uzturoties ģeopatogēnās zonās tikai 5% cilvēku paliek veseli, bet 95% iegūst nopietnas saslimšanas.
Pētījumi parādīja, ka ģeopatogēnās zonas ietekme uz cilvēku veselību pamatā ir nelabvēlīga: cilvēki sūdzas par vispārēju vājumu, galvas sāpēm, paaugstinātu uzbudinātību. Ilgstoša atrašanās šajās zonās var novest pie ļoti smagām sekām. Atrodoties zemes starojuma ietekmē, atkarībā no šīs iedarbības ilguma, no projekcijas vietas uz cilvēka ķermeņa, no imunitātes stabilitātes un no citiem faktoriem, var veidoties nervu slimības, balsta-kustību aparāta slimības, onkoloģiska saslimšana, insulti un infarkti. Pēc dažādu avotu datiem 40 līdz 50% slimības izraisa ģeopatogēno zonu zemes starojums. Var strīdēties par procentiem, bet tās iedarbība ir neapstrīdama.
1929.gadā Gustavs fon Pols izmantojot rīksti un protams, sadarbībā ar ārstiem, parādīja, ka Volksburgas iedzīvotāji slimoja ar vēzi tikai tajos namos, kas bija novietoti uz ūdens dzīslām. Drīz pēc tam pie līdzīgiem secinājumiem nonāca rīkstnieki no Vīnes, Halles, Sčecinas un Havras. Daudzi no viņiem norādīja, ka ūdens dzīslas negatīvi ietekmē cūku un citu dzīvnieku ganāmpulka skaitu.
