Ģeopatogēnā problemātika ir pētīta tādu autoru darbos kā, A.Dubrovs, J.Mizuns, M.Ļimonads, A.Cigunovs un citos. Ievērojamu darbu ir veicis autoru kolektīvs no Sankt Pēterburgas – E.Meļņikovs, J.Museičuks, A.Potiforovs, V.Rudņiks un V.Rimarevs savā darbā „Ģeopatogēnās zonas –mīts vai realitāte”. Šajā kolektīvā bija gan ģeologi, ģeofiziķi, mediķi un biolokācijas operātori.
Šajā darbā atspoguļoti detalizēti medicīniski-ģeoloģisko pētījumu rezultāti veicot pētījumus Sankt Pēterburgā. Tika noteiktas zemes garozas neviendabīgums, tektonisko plākšņu lūzumu zonas, spraiguma zonas, pazemes ūdens plūsmas un senu apglabātu upju ielejas (paleoupes), visu, kas noteica šo zonu patogenitāti. Veikta iedzīvotāju saslimstības un šo struktūru saistības analīze. Tika konstatēta statistiski nozīmīga onkoloģisko saslimšanu, izkaisītās sklerozes, sirds išēmijas saistība ar augstāk minētajām patogēnajām zonām.
Šajās zonās tika novērota cilvēka uzvedības funkciju izmaiņas, kas izraisīja traumatisma un avārijas situāciju transportā, pieaugumu. Augiem tika novērota paaugstināta morfoze (formu kropļojumi), tai skaitā koku formas dihotomija, samazinājās sēklu dīgtspēja un lauksaimniecisko kultūru ražīgums. Tika noskaidrots, ka ģeopatogēno zonu ietekme uz cilvēku veselību ir daudz būtiskāka par pilsētas lielo rūpniecības uzņēmumu piesārņojumu, ko tie veic izmešu formā. Šis darbs pēc savas būtības ir fundamentāli parādījis ģeoloģiskos faktorus, kas ietekmē ģeopatogenitāti un var būt par paraugu kā kompleksi jāveic pētījumus.
