asola-geo.1s.lv

 Šajā apskatā sniegts Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta Vides zinātniskās komitejas vadošo pētnieku viedoklis par elektromagnētisko lauku (EML) iedarbības efektiem uz veselību. Šis viedoklis bija nepieciešams, lai izvērtētu Eiropas Padomes 1999. gada 5. jūlija “Rekomendācijas iedzīvotāju aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku” (turpmāk tekstā – Rekomendācijas), kuras izstrādātas, ņemot par pamatu Nejonizējošā starojuma aizsardzības starptautiskās komisijas (ICNIRP) noteiktās EML robežvērtību vadlīnijas. Pārskata process tika uzsākts, ņemot vērā problēmas aktualitāti sabiedrībā, kā arī jaunu tehnoloģiju attīstību un nepieciešamību ātrāk sniegt viedokli par jaunākām zinātnes atziņām. Rekomendācijās bija nepieciešams sniegt vienotus Eiropas Savienības (ES) principus, jo prasības ES dalībvalstīs ir dažādas, tāpat ir dažādi arī nosacījumi iedzīvotāju aizsardzībai pret EML. Tas savukārt ir radījis nedrošību un neizpratni Eiropas Savienības pilsoņos un mazinājis uzticību veselības aizsardzības institūcijām.

 

Visplašākās diskusijas izvērtās jautājumā par EML ilgtermiņa iedarbības efektiem, jo iedarbība ietvēra arī iespējamo kancerogēno iedarbību. Rezultāti ir pretrunīgi un zinātniskie pētījumi pašlaik nesniedz pierādījumus par EML zema līmeņa iedarbības risku, ar kuru sabiedrība arī ikdienā visvairāk saskaras. Vadošie zinātnieki jau 1998. gada un 1999. gadā publicētajos pārskatos (Starptautiskā EML projekta ietvaros) izteica viedokli, ka nav pierādījumu, ka EML iedarbība saīsinātu dzīves ilgumu vai radītu vai veicinātu vēzi. Ir vajadzīgi papildus pētījumi par ļoti zemas frekvences EML ilgtermiņa iedarbību. Šī projekta ietvaros ir paredzēts pētījumu nobeigt 2004. gadā. Tādēļ šajā ziņojumā ir ietverta līdz šim publicēto pētījumu analīze, kuru pieprasīja ES Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts, lai spriestu par Rekomendāciju pielikumā sniegto robežvērtību piemērotību.

 

Šis ziņojums saistīts ar ļoti zemas frekvences lauku (1Hz – 1 kHz), radiofrekvenču lauku (1MHz – 1 GHz) un mikroviļņu (1GHz – 300 GHz) iedarbības izpēti.

 

Mājsaimniecības, rūpniecības un medicīnas elektriskās ierīces un aparāti, augstas voltāžas elektrības pārvadu līnijas (un mazākā mērā – apakšzemes kabeļi) ir lielākie ļoti zemas frekvences lauku (ĻZEML) avoti apkārtējā vidē ar ierobežotu frekvenču joslu līdz 50 Hz (Eiropas valstīs) un 60 Hz (Ziemeļamerikā). Radiofrekvenču lauki un zemākas frekvences mikroviļņi ir saistīti ar radio un mobilajiem telefoniem. 2,45 GHz frekvence tiek galvenokārt izmantota mājsaimniecību un rūpniecības mikroviļņu krāsnīs.

 

3.1015 Hz	Jonizējošais starojums
3.1014 Hz	Nejonizējošais starojums	Ultravioletais starojums	Sterilizācija Lāzeri Lampas Termiskie avoti tālvadība
3.1011 Hz
Redzamā gaisma
Infrasarkanais starojums
3.108 Hz	Mikroviļņi	Radari Mikroviļņu diatermija Mobilie telefoni Mikroviļņu krāsnis Radiosakari TV un radio pārraides Radiofrekvenču terapija Amatierradio Radiofrekvenču metināšana Indukcijas sildīšana
3.104 Hz	Radiofrekvences
3.101 Hz	Zemās frekvences	Metālu detektori Videodisplejiekārtas Magnetoterāpija Mājsaimniecības ierīces Elektropārvadu līnijas Telefonu līnijas
0 Hz	Statiskie lauki	Magnētiskā rezonanse elektrolīze

 

Pētnieku uzmanība, meklējot epidemioloģiskos pierādījumus, tika pievērsta tiem iedarbība efektiem, kuri nebija saistīti ar siltuma iedarbību. Ņemot vērā atšķirīgos iedarbības mehānismus, atsevišķi izvērtēja ļoti zemas frekvences EML iedarbību – tas ir, līdz 50 – 60 Hz un vidēju, radiofrekvenču un mikroviļņu frekvenču (no 1 kHZ līdz 300 GHz) iedarbību – kuru emitē vizuālās displeja ierīces, televizori, indukcijas sildītāji, radiofrekvenču sildītāji, mobilie telefoni, radio, TV mikroviļņu komunikācijas un mājsaimniecību un industriālās mikroviļņu krāsnis.

 

Frekvence	Iedarbības mehānisms	Mērvienība
Statiskais magnētiskais lauks, 0 Hz	Magnētiskā indukcija un magnētiski - mehāniskā iedarbība
Ļoti zemas frekvences 30 – 300 Hz	Strāvas indukcija ķermenī	A/m2 = HA/m  xfx Ķermeņa garums
Radiofrekvences un mikroviļņi 0,1 MHz – 10 GHz	Enerģijas uzkrāšanās ķermenī	SAR, W/kg
10 GHZ – 300 GHz	Virspusējo audu sasilšana	Jaudas blīvums, W/m2

  

SAR = specifiskā enerģijas absorbcijas pakāpe

 

A = Virsmas laukums

H – lauka intensitāte

 

ICNIRP vadlīnijas 50/60 Hz frekvenču elektriskajiem laukiem tiek pamatotas ar strāvas blīvuma maksimumu cilvēka ķermenī – 10 mA/m². Uz šī pamata tiek doti references līmeņi vispārējai sabiedrībai – 5 kV/m (elektriskajam laukam) un 100 mikroteslas (magnētiskajam laukam).

 

Elektromagnētisko lauku mijiedarbība ar bioloģiskajām sistēmām

 

Galvenais izšķirošais faktors strāvas vai siltuma (enerģijas) indukcijai bioloģiskās sistēmās ir frekvence. Uzkrāšanās vienība ir strāvas blīvums (A/m²), kurš ir atkarīgs no lauka intensitātes (H, A/m), frekvences un ķermeņa garuma. Zemas frekvences elektromagnētisko lauku iedarbība nekad nerada siltuma enerģijas uzkrāšanos ķermenī, kā tas notiek pie radiofrekvenču lauku un mikroviļņu iedarbības (900 MHz un 1800 GSM starojuma). Siltuma enerģijas uzkrāšanās mērvienība cilvēka organismā ir SAR.

 

Ja jonizējošais starojums rada bioķīmiskus efektus – salaužot ķīmisko savienojumu kovalentās saites, radot jonus un citas reakcijas, tad elektromagnētisko lauku un bioloģisko sistēmu mijiedarbības primārās sekas ir strāvas indukcija. Tā var izraisīt esošo elektrisko dipolu pārorientēšanos vai jaunu veidošanos. Pie zemākām frekvencēm par 100 kHz un strāvas blīvuma pie vai pat zem 10 mA/m² – siltuma rašanās ir ļoti niecīga, pat zem normāla metaboliskā procesa līmeņa cilvēka organismā. Jāņem vērā, ka daudzi epidemioloģiskie pētījumi par EML efektiem uz cilvēku ir novērojoša rakstura, kas rada problēmas cēloņu izvērtēšanā. Pēc A.B. Hill formulētās kritēriju sērijas, cēlonības hipotēzi apstiprina lielāks izpildīto kritēriju skaits.

 

Šādi kritēriji ir:

 

• asociāciju stiprums, izteikts parasti kā relatīvais risks, tas ir, faktors, pie kura pieaug slimības attīstības iespējamība pakļautajai populācijas grupai, salīdzinot ar iedarbībai nepakļauto grupu;

• rezultātu pastāvīgums neatkarīgi veiktajiem pētījumiem;

• asociāciju specifiskums;

• laika sakarības (iedarbība pirms efekta, ņemot vērā stāvokļa latento periodu);

• devas – atbildes efekts;

• bioloģiskā ticamība, tas ir, vai var pieņemt, ka cēlonis darbojas caur mehānismu, kurš atbilst zināšanām par aģenta kaitīgajiem efektiem;

• cēloņu – efektu interpretācijas saskaņotība ar vispār zināmiem faktiem par slimības bioloģiju un vēsturi;

• iedarbības apstākļu reproducēšana eksperimentāli (gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem).

 

Radiofrekvences un mikroviļņi

 

Īpaša uzmanība tika pievērsta efektiem uz imūno un cirkulācijas sistēmu, nervu sistēmu, cilvēku vispārējo uzvedību, kā arī epidemioloģiskajiem un eksperimentāliem pētījumiem par vēža riskiem. Tika doti šādi secinājumi:

 

1. Imūnā sistēma – RF termiskie līmeņi izraisa gan stimulējošas, gan kavējošas reakcijas. Šie efekti ir pārejoši un atgriežas normālā līmenī pēc iedarbības izbeigšanās. 
    

2. Sirds un asinsspiediens – ir maz pētījumu, izņemot vienu labi izstrādātu, bet nelielu pētījumu, kas ziņo par agrīnām asinsspiediena reakcijām brīvprātīgajiem, kuri tika pakļauti parasta GSM mobilā telefona iedarbībai, to novietojot tuvu pie galvas.
    

3. Nervu sistēma - pierādījumi par nervu uzbudinājumu, nervu pārvadīšanas funkcijas, uzvedības izmaiņām, kā arī izmaiņām asins – smadzeņu barjerā, ir nepastāvīgi un nepārliecinoši. Laboratorisko pētījumu ekstrapolēšana uz cilvēku ir problemātiska, jo pretēji cilvēkam, žurkas RF spēj uztvert kā skaņu. Daži pētījumi parāda iedarbību uz šūnu membrānu proteīniem, uz kalcija un citu jonu plūsmu neironu membrānās, elektroencefalogrammu (EEG) ritmiem, bet tie nav atkārtojami. 
    

4. Nervu – uzvedības efekti – pētījumi uz brīvprātīgajiem rāda zināmas izmaiņas uzvedībā (subjektīvs vājums), kura mehānisms varētu būt lokāls siltuma efekts. Tāpat nav vēl pietiekami izpētīta zāļu un EML savstarpējā iedarbība. Galvenie efekti, lietojot mobilo telefonu mašīnas vadīšanas laikā, ir saistīti ar uzmanības novēršanu.
    

5. Acu efekti – acs ir RF un mikroviļņu enerģijas potenciāls mērķa orgāns, jo to neaizsargā kauli. Daļa tīklenes funkciju ir saistītas ar elektrisko aktivitāti, tāpēc objekti, kas izvietoti acu priekšā var radīt siltuma efektu. Bez tam šķiedrām ap lēcu ir ierobežotas iespējas mazināt siltuma pieplūdumu. Ir daudz literatūras datu par mikroviļņu iedarbības efektiem uz acīm laboratorijas dzīvniekiem (tai skaitā trusīšiem un pērtiķiem), bet rezultātus ir grūti reproducēt, rezultāti ir pretrunīgi. Lēcu katarakta varētu rasties pēc ļoti augstu frekvenču iedarbības, bet nav skaidrs vai tas ir termisko izmaiņu rezultāts. Pašreizējās zināšanas par risku cilvēkam ir ļoti ierobežotas.
    

6. Novērojumi cilvēkiem – par veselības traucējumiem, bet ne saistībā ar vēža rašanos. Nav pastāvīgu pierādījumu, taču nevar arī noliegt šo iedarbību. Ir gadījuma ziņojumi vai mazas sērijas pētījumi par subjektīviem simptomiem (nogurums, stress, miega traucējumi, depresija, dedzināšanas sajūtas, izsitumi, muskuļu sāpes, ausu, deguna un rīkles problēmas, kā arī gremošanas traucējumi) personām, kas tiek raksturotas kā “hiperjūtīgas”. Nav datu par šo simptomu iestāšanās biežumu. Gandrīz nekad nav zināmi iedarbības apstākļi (biežums, koncentrācija, ilgums un tamlīdzīgi). Brīvprātīgo pētījumi (arī ierobežots skaits) nerāda sakarību starp paziņotajiem simptomiem un EML iedarbību.
    

7. Genotoksicitāte. Nav stingru norādījumu, ka EML frekvenču robežās no 30MHz līdz 300 GHz rada DNS bojājumus. Vienīgie efekti ir saistāmi ar hipertermiju. Pastāv hipotēzes par iedarbību uz nukleīnskābju sintēzi, bet tā vēl būtiski pētāma problēma.
    

8. Eksperimentāla vēža attīstība. Ir pētīta eksperimentālās sistēmās iespējamā kancerogenitāte. Rezultāti ir negatīvi. Interesants ir Reacholi novērojums (1997), kas radīja divkārtīgu limfomas biežuma pieaugumu limfomu disponētai peļu sugai, iedarbojoties 1 stundu dienā 18 mēnešus ar “plakano viļņu” laukiem (900 MHz ar 217 Hz un pulsācijas platumu 0,6 ms). Taču līdz šim nav ziņojumu par šo datu atkārtošanu.
    

9. Iedarbība uz melatonīna ražošanu. Nav pierādījumu hipotēzei, ka pazemināta melatonīna ražošana, var būt saistīta ar krūts vēzi sievietēm vai dzīvniekiem.

 

Epidemioloģiskie pētījumi par saistību starp RF magnētiskiem laukiem un vēzi cilvēkam

 

Ir pētījumi par trīs dažādiem iedarbības apstākļiem: darba vietas, dzīves vieta tuvu RF izstarojuma avotam un mobilo telefonu lietošana. Šie pētījumi nedod pierādījumus par vēža gadījumu palielinājumu. Daži pētījumi bija ļoti plaši (tā sauktais “Motorola pētījums” ietvēra 200`000 personu, nosakot kopā apmēram 2 miljonu personu gada risku).

 

Saistība starp RF un vēzi (pašreizējie epidemioloģiskie pētījumi) nerada nepieciešamību pārvērtēt esošās iedarbības robežvērtības. Taču papildus pētījumi ir nepieciešami:

• jo pašlaik ir relatīvi īsi novērojumu periodi, salīdzinot ar potenciālo latento periodu ilgtermiņa iedarbībai;

• ir ļoti tuva lietošana (attālumi, lietošanas biežums), lai noteiktu individuālo iedarbību;

• ir zemi statistisko analīžu rezultāti, kas arī norāda par savstarpējo saistību novērtēšanas nepilnībām.

 

Ļoti zemas frekvences lauki (ĻZEML)

 

Ir lielas šaubas par pēdējā laikā izvirzīto jautājumu - vai 50/60 Hz magnētiskie lauki var izraisīt vēzi cilvēkam. Dolla ziņojumā (2001) tiek apskatīti iepriekšējo epidemioloģisko izmeklējumu rezultāti, veicot metaanalīzes pētījumu: pavisam ietverti 9 pētījumi, laika periodā no 1993. – 1999., kuros magnētiskie lauki tika mērīti bērnu mājās 24 – 48 stundas vai arī teorētiski aprēķināti.

 

Meta-analīzes rezultāti:

• abas meta – analīzes nosaka divkārtīgu risku bērniem, kuri dzīvo mājās, kur ĻZEML iedarbība noteikta augstāka par 0,4 mikro teslām (0,3 mikroteslas – noteica Greenlanda meta – analīze);

• iedarbības kategorijai, kurai ir noteikts šāds pārmērīgs risks, netiek veiktas citas analīzes. Iedarbībai pakļauto bērnu skaits ir ļoti mazs. Devas – atbildes sakarības modelis virs 0,4 mikro teslām nav zināms;

• relatīvā riska rezultāti iedarbībai, kas parāda statistiski nozīmīgu pārsvaru riska grupai pār references grupu, ir tikai nedaudz virs 1;

 

Daudzi pētījumi Eiropas valstīs rāda, ka ar leikēmiju slimo bērnu skaits, kuri bija pakļauti EML līmeņiem - 0,4 mikro teslas un augstāk, nepārsniedz 1% no pētāmās populācijas grupas. Tādējādi piesaistāmā riska procents populācijā ir mazāks par 1% leikēmijas gadījumiem.

Nav stabilu pierādījumu par genotoksicitāti vai DNS bojāšanu. Arī iedarbības pētījumi uz imūno sistēmu ir ļoti ierobežoti.

 

Secinājumi

 

Papildus informācija par RF un mikroviļņu kancerogēno un termālo iedarbību nedod iemeslu pārskatīt Komisijas noteiktos iedarbības limitus. Nav pierādījumu par vēža iedarbību cilvēkiem (gan pieaugušiem, gan bērniem), tāpat arī par genotoksicitāti.

Subjektīvās sajūtas acīmredzot pastāv, bet nav informācijas par iedarbības līmeņiem, kas tos rada, tāpat arī nav skaidrs, kas ir pamatā šim individuālajam jūtīgumam, nav precīzi zināma jutīgo personu izplatība dažādās populācijās. Tātad pašreizējās zināšanas ir nepietiekamas, lai ieviestu pasākumus (mērījumus) ar mērķi aizsargāt ļoti jutīgas populācijas grupas.

 

Par ĻZEML frekvenču iedarbību:

 

Epidemioloģisko pētījumu kombinētā analīze par saistību starp EML un leikēmiju bērniem apstiprināja pierādījumus par šo saistību. Taču iedarbības mērījumu nepastāvība un citu vispārēji lietotu kritēriju trūkums cēlonības noteikšanai (īpaši ticams izskaidrojums bioloģiskiem mehānismiem) nedod iespēju atrast kritērijus cēloņsakarībai. Vispārējie pierādījumi, ka 50/60 Hz frekvenču magnētiskie lauki rada leikēmiju bērniem, ir jāuzskata par ierobežotiem.

 

Starptautiskā vēža pētīšanas aģentūra novērtēja, ka ĻZEML ir iespējams kancerogēni cilvēkiem (grupa 2B) – balstoties uz saistību starp paaugstinātiem EML līmeņiem dzīves vietās un pieaugošu leikēmijas risku bērniem.

 

Iedarbības efektu ierobežo magnētisko lauku līmeņu iedarbība virs 0,4 mikro teslām – Eiropas valstīs šāda bērnu proporcija ir mazāka par 1%. Pieņemot, ka risks dubultojas iedarbībai pakļauto vidū, tad vispārējā populācijā tas atbilstu biežuma palielinājumam mazāk par 1% bērnu leikēmijas gadījumā. (Eiropas valstīs leikēmijas biežums ir apmēram 45 gadījumi uz 1 miljonu bērnu vecumā no 0 – 14 gadiem).

 

Nav neviena pārliecinoša pieņēmuma par citiem kancerogēniem ĻZEML iedarbības efektiem bērniem un pieaugušajiem. Pašreizējā informācija nedod iemeslu pārskatīt iedarbības robežvērtības. Tāpat arī ziņojumi par hiperjutīgajiem cilvēkiem prasa apstiprinājumu un nedod pamatojumu mainīt iedarbības robežvērtības.

 

Ņemot vērā nepietiekamos zinātniskos pierādījumus – gan siltuma, gan ne-termālas iedarbības jomās, nav pamata mainīt Eiropas Padomes rekomendācijas pielikumu, kurš balstās uz Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības komisijas ieteiktajām robežvērtībām. Ir dažādas atšķirīgas iniciatīvas ES līmenī, jo Rekomendācija nav likums, tās ir jāievieš nacionālajos noteikumos. Vispārējā prasība ir aizsargāt sabiedrību. Visas valstis, tai skaitā arī Latvija, izmanto ICNIRP vadlīnijas un Eiropas Padomes rekomendācijas kā pamatu rekomendējamiem EML iedarbības līmeņiem robežās no 0 Hz līdz 300 GH