1999.gada 12. jūlijā Padome pieņēma rekomendāciju, lai ierobežotu elektromagnētisko lauku (EML) iedarbību uz populāciju. Dalībvalstu atbildība ir aizsargāt populāciju no potenciāliem veselības riskiem. Padomes rekomendācija noteica EML pamata ierobežojumus un references līmeņus, sniedzot vadlīnijas Dalībvalstīm un sniedzot pamatu Eiropas Savienības produktu drošības likumdošanai. Rekomendācija aicina arī Komisiju pārskatīt regulāri iespējamos EML iedarbības veselības efektus. 2002. gadā tika publicēts pirmais rekomendācijas ieviešanas ziņojums, bet otrais ziņojums balstās uz saņemto informāciju par situāciju 27 dalībvalstīs, kā arī uz jaunāko zinātnes atziņu pārskatu.
Elektromagnētisko lauku problēma
Strauji pieaugošās mobilo telekomunikāciju tehnoloģijas un arvien pieaugošie personīgo, mājsaimniecības, komerciālo un medicīnas iekārtu izmantošanas apjomi ievērojami palielina EML iedarbības avotu skaitu un nozīmīgi izmaina EML ikdienas iedarbības līmeni un veidu (statiskie lauki medicīnā (MRI); metināšanas un transporta sistēmas, kuras baro līdzstrāvas jaudas; ļoti zemas frekvences (0līdz 300Hz), kuras tiek izmantotas mājsaimniecības ierīcēs; vidējās frekvences (IF) (300Hz līdz 100kHz), kuras izmanto video displeji, ierīces aizsardzībai pret zagļiem, „car readers”, metālu detektori, elektroinstrumenti ķirurģijā; radiofrekvences (RF) (100kHz līdz 300GHz), kuras izmanto bezvadu sakari, kā GSM, UMTS, bezvadu LAN un RFID, radio un TV raidīšanai).
Nesen (2007.gadā) veiktais EUROBAROMETER pārskats liecina, ka, lai gan vairāk Eiropas Savienības (ES) pilsoņi uztraucas par ķīmiskām vielām, pārtikas kvalitāti, āra gaisa un dzeramā ūdens kvalitāti, puse no ES iedzīvotājiem uztraucas arī par EML kā iespējamu veselības risku. Lielākajai daļai pilsoņu šķiet, ka sabiedriskās institūcijas nepietiekami viņus informē par pasākumiem, lai aizsargātu īpaši no dzīves vietas tuvumā esošajām augstsprieguma elektrības pārvadu līnijām un mobilo telefonu bāzes stacijām.
Rekomendācija pamatota uz Līguma 152.(1.) pantu – papildināt nacionālo politiku, lai uzlabotu sabiedrības veselību, aizkavētu cilvēku saslimstību un slimības, novērstu avotus, kas ir bīstami veselībai. 152.(1.) pants nosaka – augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis jāgarantē, nosakot un ieviešot prasības visās Kopienas darbībās un politikā.
Padomes rekomendācijas (1999/519/EK) vispārējais mērķis ir noteikt Kopienas ietvaru EML iedarbības ierobežošanai uz vispārējo sabiedrību, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un nodrošināt pamatu situācijas monitoringam. Rekomendācija nodrošina atsauci ES likumdošanai par produktiem un ierīcēm, kas emitē EML (zemas voltāžas direktīva – 2006/95/EC un radioiekārtu direktīva – 1999/5/EC).
Dalībvalstis ir atbildīgas par savas populācijas aizsardzību pret EML iedarbības potenciālajiem riskiem un drīkst pielietot stingrākas prasības nekā noteikts Rekomendācijā.
Pašreizējie „pamata ierobežojumi” un „references vērtības” ir atvasinātas no (ICNIRP) Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības komisijas 1998. gada vadlīnijām, pamatojoties uz īslaicīgiem EML iedarbības efektiem. ICNIRP vadlīnijas izmanto drošības faktoru 50, kas radies, reizinot faktoru 5 (atbilst vispārējās sabiedrības iedarbības vērtības samazinājumam pret darba vidē nodarbinātajiem) ar faktoru 10, kas aptver vispārējās jutīguma variācijas un iedarbības apstākļus visās frekvenču jomās. References vērtības balstās uz mērījumiem un/vai aprēķiniem.
Rekomendācija aicina dalībvalstis apsvērt gan riskus, gan ieguvumus, lemjot par kādas rīcības uzsākšanu, informējot sabiedrību, veicinot pētniecību, un ziņot par savu rīcību Padomei. Rekomendācija prasa Komisijai atvieglot Eiropas standartu noteikšanu, lai novērtētu atbilstību pamata ierobežojumiem, veicināt zinātni, turpināt iesaistīšanos starptautisko organizāciju darbībā un regulāri pārskatīt savu darbību.
Zinātniskais pamatojums
Zinātnisko pamatojumu ICNIRP vadlīnijām apstiprināja Zinātniskās vadības komiteja 1998. gada jūnijā, Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskā komiteja 2001. gada oktobrī un atkārtoti Aktuālu un jaunu identificētu veselības risku zinātniskā komiteja (SCENIHR) 2007. gada martā, katra pamatojot un izvērtējot jaunākās zinātniskās atziņas.
Pēdējais viedoklis ir:
Nav veselības efektu pie iedarbības līmeņiem zem ICNIRP noteiktām robežvērtībām. Lai gan datu bāze ir ierobežota novērtējot ilgtermiņa zema līmeņa iedarbību.
Ir maz eksperimentālo un epidemioloģisko datu. Tāpēc akūto veselības risku noteikšana pašreiz balstās uz zināmajiem kaitīgumiem saistībā ar zemajām un augstajām frekvencēm. Iespējamo veselības efektu novērtēšana vidējo frekvenču ilgtermiņa iedarbības gadījumā ir ļoti nepieciešama, jo šo lauku izmantošana pieaug ieviešot jaunas tehnoloģijas.
Iepriekšējie secinājumi, ka ļoti zemas frekvences magnētiskie lauki iespējams ir kancerogēni, kas galvenokārt balstās uz epidemioloģiskajiem pētījumiem par bērnu leikēmiju, ir tomēr ticami. Attiecībā par krūts vēzi un sirds – asinsvadu slimībām – pēdējo gadu pētījumi parāda, ka sakarības ir neiespējamas. Saistība ar nervu sistēmas deģeneratīvajām slimībām un smadzeņu audzējiem paliek neskaidra. Tāpat arī nav stabilu sakarību starp šiem laukiem un paša paziņotiem simptomiem (reizēm to dēvē par elektrisko pārjūtīgumu).
Statisko magnētisko lauku riska novērtēšanai datu ir ļoti maz. Tehnoloģiju attīstība, kurās iesaistīti statiskie magnētiskie lauki, piemēram, magnētiskās rezonanses iekārtas, prasa riska novērtēšanu, īpaši darba vidē.
Zinātnisko datu trūkums – par ilgtermiņa zema līmeņa EML iedarbību, prasa ņemt vērā SCENIHR rekomendācijas turpmākajiem pētījumiem, īpaši:
-
RF laukiem – ilgtermiņa perspektīvos kohortas pētījumus; RF iedarbības efektus uz bērnu veselību; iedarbības izplatību populācijā.
-
Vidējiem jeb IF laukiem – epidemioloģiskos un eksperimentālos pētījumus par iedarbību uz veselību.
-
ĻZF laukiem – dzīvnieku pētījumus, lai izskaidrotu mehānismu bērnu leikēmijas izcelsmē.
-
Statiskiem laukiem – personāla, kas darbojas ar spēcīgiem magnētiskiem laukiem, kohortas pētījumus; eksperimentālie pētījumi, tai skaitā par kancerogēniem, toksiskiem iedzimtības, attīstības un nervu – uzvedības efektiem.
Piektā pētniecības struktūrprogramma (FP5 1998-2002) vides un veselības jomā nodrošināja kopā 12 miljonus eiro projektiem par EML ietekmi uz veselību. FP6 (2002-2006) – Komisija finansēja EMF-NET projektu, kas izstrādā faktu lapas par dažādām problēmām saistībā par EML iedarbības efektiem uz veselību. Šis projekts arī secināja, ka nepieciešami pētījumi daudzās jomās.
Atbildot uz SCENIHR rekomendācijām, Komisija ieviesa 2.uzsaukumu priekšlikumiem par vides tēmu FP7 (2006-2013) sadarbības programmu (Environment&Health sub-activity) finansējot projektus, kas vērsti uz mobilo telefonu lietošanu un potenciālo smadzeņu audzēju risku bērniem un jauniešiem. 3. uzsaukums plāno projektu par bezvadu komunikācijas ierīču iedarbības novērtēšanu.
Rekomendācijas ieviešana
Vispārējais pārskats
Daudzas dalībvalstis ir pieņēmušas rekomendāciju un dažām ir juridiski saistoši pasākumi, lai kontrolētu EML iedarbību uz vispārējo sabiedrību. Lai arī lielākā daļa uzskata, ka Rekomendācija nodrošina pietiekami augstu veselības aizsardzības līmeni, dažas valstis pieņem daudz stingrākus iedarbības limitus, bet citas ievieš dažas modifikācijas: daudz stingrākus ierobežojumus un references līmeņus ļoti zemas frekvences laukiem nosaka: Somija, Zviedrija un Nīderlande, stingrākus ierobežojumus un references līmeņus 10kHz – 300GHz jomā Lietuva, bet par EML ilgtermiņa un netermāliem efektiem - Bulgārija un saistībā ar informāciju par produktu drošību Polija. Neprasot specifiskas rekomendācijas izmaiņas, Slovēnija pieprasa nozīmīgu informāciju patērētājiem par nejonizējošo starojumu un ceļiem tās iedarbības mazināšanai, bet Zviedrija ir attīstījusi vienkāršu un zemu izmaksu piesardzības pieeju, lai samazinātu RF un ĻZF iedarbību.
Līdzīgā veidā Nīderlande domā par iespējamiem piesardzības pasākumiem pret pieaugošu bērnu leikēmijas risku no 50Hz magnētiskiem laukiem (no elektrības pārvadu līnijām).
Specifiskie ieviešanas pasākumi
Pamata ierobežojumi
Lielākajā daļā dalībvalstu ir ierobežojumi saskaņā ar rekomendāciju.
Lai gan Kiprai, Dānijai, Vācijai, Īrijai, Lietuvai, Slovēnijai un Slovākijai nav ieviešanas pasākumu.
Daudz stingrāka pieeja ir dažās valstīs, balstoties uz piesardzības principu. Beļģijā ir likums, kas nosaka pamata ierobežojumu vērtības 4 reizes stingrākas RF laukiem (10MHz – 10GHz).
Grieķijā pielieto samazinājuma faktoru 60 vai 70% pamata ierobežojumiem visām zemes – bāzes antenām (60% kad antenas ir tuvāk par 300m no skolas, bērnudārza, slimnīcas vai veco ļaužu nama).
Itālijā – pamata ierobežojumu līmenis spēkstacijām un fiksētām telekomunikāciju iekārtām ir 10 reižu zemāks nekā rekomendācijā.
Apvienotā Karalistē Veselības aizsardzības aģentūra rekomendē trīs pakāpju pieeju dažām frekvencēm, modelējot skaitliskās iedarbības saskaņā ar ICNIRP pamata ierobežojumiem. Jaudas frekvencēm ekvivalentie skaitļi lauku intensitātei ir 9kV/m un 360µT, tas ir mazāk stingrāki nekā references vērtības. Vispārējai sabiedrībai references līmenis 5kV/m pasargās lielāko daļu sabiedrības no mikrošoka.
Tāpat stingrāki pamata ierobežojumi (ne visām frekvencēm) ir Beļģijā un Grieķijā.
References līmeņi
References limiti pārsvarā atbilst rekomendācijai.
Beļģija pielieto divreiz zemāku elektrisko lauku references līmeni RF, kaut gan izmanto rekomendācijā noteikto līmeni zemo frekvenču laukiem. Flāmu valdība rekomendē iekštelpu kvalitātes standartu 0,2 µT un 10 µT zemo frekvenču laukiem.
Nīderlandē ievēro piesardzības pasākumu 50Hz magnētiskiem laukiem no elektrības gaisa pārvadu līnijām - pielieto normu - 0,4 µT dzīvokļos, skolās un bērnu iestādēs, ja tiek celtas jaunas ēkas vai pārvadu līnijas vai vecās renovētas.
Luksemburgā pielieto normu - 3V/m elektriskajiem laukiem vietās, kur sabiedrība uzturas ilgu laiku (dzīvojamās mājās), nosaka arī minimālos attālumus starp augstfrekvences elektrības pārvadu līnijām un dzīvojamo rajonu.
Itālijā arī pielieto normu - 6V/m spēkstacijām un fiksētām telekomunikāciju iekārtām.
Polijā noteikti iedarbības līmeņi 7 reizes zemāki nekā rekomendācijā (tas ir 7V/m RF) un arī magnētiskajai komponentei pie 50Hz. Elektriskā komponente – mājokļu zonā ir 10 reižu zemāka nekā citur.
Bulgārijā – iedarbības limitus sadala 4 zonās – augstākās vērtības ir zonās, kur cilvēku iedarbība praktiski nav, un daudz zemāki limiti zonās, kur pastāvīga iedarbība un kur ir jutīgās grupas.
Slovēnija pielieto 10 reižu stingrākus references līmeņus jauniem un rekonstruētiem starojuma avotiem jutīgās zonās (skolas, bērnu iestādes, slimnīcas, dzīvojamā zona).
Grieķijā rekomendācijas references līmeņi bija noteikti kā drošības limiti zemas frekvences laukiem, kamēr jaunie references līmeņi atvasināti priekš visām zemes bāzes antenām frekvenču jomā 1kHz līdz 300GHz.
Līdzīgi Lietuvā nacionālā līmenī frekvenču jomā 10kHz līdz 300MHz ir 2-3 reizes stingrāki līmeņi, bet no 300MHz līdz 300GHz pat 100 reizes (10µW/cm2)
Somija rekomendē zemos frekvences magnētiskos laukus no spēkstacijām samazināt, cik vien tas ir iespējams zonās, kur uzturas vispārējā sabiedrība, īpaši bērni.
Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūra ierosina trīs pakāpju pieeju. Jaudas frekvencēm vides lauku līmeņi ir mazāk stingrāki nekā references līmeņi rekomendācijā.
Vācija – pasākumi vērsti uz specifiskiem frekvenču laukiem 9kHz-300GHz; 162/3Hz, 50Hz un 10MHz – 300GHz. Pārvadu līnijas, kas strādā ar voltāžu virs 1kV un fiksētie raidītāji ar pārnešanas jaudu virs 10W EIRP arī tiek ņemti vērā.
Čehija, Ungārija, Latvija un Slovākija neizvirza specifiskas ieviešanas prasības.
Šveice – vispārējie iedarbības limiti atbilst rekomendācijai, bet pielieto papildus piesardzības faktorus no 10 līdz 100 atsevišķām instalācijām „jutīgās zonās”.
Papildus drošības pasākumus pielieto mobilo telefonu bāzes stacijām, radio un TV stacijām un augstfrekvences pārvadu līnijām.
Dažas valstis arī pielieto specifiskus ierobežojumus dažām iekārtām situācijās ar augstu vispārējo iedarbību.
EML iedarbības monitorings
Padomes rekomendācija lūdz nacionālās institūcijas monitorēt EML iedarbības līmeņus un pārbaudīt, vai tie nav pārsniegti. Vispār iedarbība tiek novērtēta izmantojot modeļus atļaušanas procedūras laikā un/vai pēc jaunās sistēmas uzstādīšanas.
Slovākijā un Slovēnijā mērījumus veic katrus trīs gadus institūcijas, katrus piecus gadus zemas frekvences starojumam. Lietuvā mērījumus veic katru gadu EMF avotu tuvumā un vēl biežāk, ja references vērtības ir pārsniegtas. Luksemburga veic tā sauktos „spot” mērījumus. Itālijā pārskati tiek veikti pēc sabiedrības vai lokālo institūciju lūguma.
Apvienotā Karalistē elektrisko un magnētisko lauku speciālus vietas mērījumus tuvu līnijām veic paši elektrības uzņēmēji pēc sabiedrības pieprasījuma. Tas pats arī Dānijā – uz spēkstacijām un bāzes stacijām. Kipra – bezvadu sakaru operatori veic regulārus mērījumus un arī speciālus mērījumus pēc sabiedrības un iestāžu pieprasījuma. Īrijā – galvenās kompānijas veic līdzīgi mērījumus. Grieķija – katru gadu mērījumus 20% instalēto antenu pilsētās vai arī pēc sabiedrības lūguma. Latvijā – telekomunikāciju operatori periodiski veic monitoringu. Nīderlandē – valdības aģentūra veic monitoringu katru gadu, mērot RF laukus dažu simtu vietās pēc nejaušības atlases. Zemo frekvenču lauku mērījumus arī veic regulāri (vairāki biroji pēc lokālo institūciju pieprasījuma).
Beļģija - operators veic modeļa novērtējumu savas antenas specifiskai un kopējai iedarbībai dotajā vietā, vai arī mērījumus, ja iedarbība pārsniedz normu vairāk kā 5%. Pilsoņi var arī lūgt institūciju novērtēt RF un zemo lauku iedarbību dzīves vietās.
Zviedrijā – Starojuma aizsardzības institūcija mēra iedarbību RF un zemo frekvenču avotiem un paplašina mērījumus iedarbībai, ko rada elektroniskās uzraudzības sistēmas (TETRA, EAS).
Bulgārijas likumdošana nosaka 2 pakāpes EML kontroli – pirmā vai ir drošības zonas aprēķinātas un otrā – mēra EML vērtības ar standarta metodēm.
Vācijā – līmeņus mēra vairākas reizes kopš 1992. gada.
Francijā – specifiska monitoringa pētījumi ir vērsti uz šaubu zonām, un rezultāti ir publiski pieejami. Īrijā – institūciju komisija novērtē mērījumus, lai pārbaudītu, ka operators strādā atbilstoši licencei. Ziņojumi ir publiski pieejami.
Komunikācija ar sabiedrību
Komunikācija attiecas uz pilsoņu informēšanu par EML potenciālajiem riskiem un piesardzības pasākumiem. Dalībvalstu pieredze šajā jomā ir ļoti dažāda. Visbiežākie informācijas kanāli ir internets, speciālas publikācijas, tikšanās ar pilsoņu komitejām un lokālām institūcijām, laikraksti un žurnāli. Dažas valstis ir izveidojušas pilsoņu blogus un/vai žūrijas dialogam ar sabiedrību un izmanto TV vai radio programmas (Kipra, Bulgārija un Lietuva). Tas kāpina sabiedrības informētības līmeni un ļauj institūcijām noteikt riska jomas. Tiek rīkoti arī speciālas vides ietekmes novērtēšanas sanāksmes saistībā ar jaunu instalāciju ierīkošanu.
Līdzekļu piešķiršana EML iedarbības pētniecībai
Galvenais mērķis ir noteikt iedarbības līmeņus uz sabiedrību, īpaši bērniem, un iespējamos veselības efektus. Sabiedrības finansētos pētījumos stingrs uzsvars tiek likts uz bāzes staciju, mobilo telefonu, radio un TV raidītāju un augstfrekvences elektrības pārvadu līniju ietekmi. Tagad arī pievēršas jaunām tehnoloģijām, kā Wi-Fi vai WLAN.
Lielākā daļa Dalībvalstu finansē pētījumus – sešas valstis (Beļģija, Šveice, Francija, Nīderlande, Rumānija, Apvienotā Karaliste) finansē pētījumus par EML iedarbību no kombinētiem avotiem.
Ļoti ierobežoti vai nemaz netiek finansēti pētījumi par EML potenciāliem veselības riskiem Ungārijā, Īrijā, Latvijā, Maltā un Polijā.
Dažas valstis pievēršas arī EML riska uztveres pētīšanai, novērtējot pieaugošas sabiedrības bažas par iespējamiem elektromagnētiskā izstarojuma nelabvēlīgiem efektiem.
Eurobarometra pētījums par EML uztveri parāda zināmu neapmierinātību saistībā ar informāciju un komunikāciju. Daudzi cilvēki gribētu saņemt vairāk informācijas par EML iespējamiem veselības efektiem no preses, TV un radio, kamēr pašlaik šo informāciju nodrošina interneta vietnes un speciālistu publikācijas.
Nacionālo pētījumu saraksts
Beļģija EML iedarbības pētījums 0-3GHz joslā publiskās vietās un transportā, RF iedarbības novērtēšana saistībā ar WIFI „in-city” zonās. Iekštelpu EML dozimetrijas veikšana, lai izvērtētu ļoti zemas frekvences lauku, VLF, RF lauku, kurus rada datori, vadu un bezvadu iekštelpu avoti, kā arī ārējo avotu, iedarbību uz bērniem.
Bulgārija – Augstsprieguma pārvadu līnijas, radio un TV stacijas, mobilo telefonu bāzes stacijas.
Kipra – Augstsprieguma pārvadu līnijas, radio un TV stacijas, mobilās komunikācijas, mājokļu vadu sistēmas.
Čehija – Bērnu leikēmija pārvadu līniju tuvumā
Dānija – mobilās komunikācijas
Igaunija – EML bioloģiskās mijiedarbības mehānismi, mikroviļņu efekti uz izziņas funkcijām, bioloģisko sistēmu jutīgums uz EML
Vācija – Radio un TV raisītāji, mobilās komunikācijas, mājokļu iekārtas, www.emf-forschungsprogramme.de
Francija – Radio un TV stacijas, mobilie telefoni un bāzes stacijas, kombinētā iedarbība, https://www.sante-radiofrequences.org
Grieķija – augstsprieguma līnijas/epidemioloģiskie pētījumi, iedarbība uz vispārējo sabiedrību un darbiniekiem, laboratoriskie pētījumi; radio un TV apraide/dzīvnieku pētījumi, iedarbības novērtēšana uz vispārējo sabiedrību un darbiniekiem; bāzes stacijas/iedarbības novērtējumus, mobilie telefoni/teorētisko pētījumu modelēšana, laboratoriskie pētījumi, klīniskie pētījumi.
Itālija – projekts cilvēka un vides aizsardzība no EML iedarbības.
Lietuva – mobilo telefonu lietotāju veselības efekti 2002. – 2003.gadā
Nīderlande – augstsprieguma pārvadu līnijas, radio un TV stacijas, transporta sistēmas, kas izmanto statiskos laukus, mobilo telefonu bāzes stacijas, mobilie telefoni, komerciālās iekārtas, medicīnas iekārtas, māju vadu sistēmas, mājsaimniecības iekārtas, kombinētā iedarbība; https://www.zonmw.nl/en/programmes/all-programmes/electromagnetic-fields-and-health-research
Portugāle – radio un TV stacijas, transporta sistēmas, kas izmanto statisko lauku, bāzes stacijas, mobilie telefoni.
Rumānija - Augstsprieguma pārvadu līnijas, radio un TV stacijas, transporta sistēmas, kas izmanto statiskos laukus, mobilo telefonu bāzes stacijas, mobilie telefoni, komerciālās iekārtas, medicīnas iekārtas, māju vadu sistēmas, mājsaimniecības iekārtas, kombinētā iedarbība; RF un mikroviļņu bioelektromagnētiskās mijiedarbības un bioloģiskās ietekmes uz cilvēku izpēte,
Elektromagnētiskā ekoloģija – avotu raksturojums, efekti, profilakse un kontrole
Slovēnija – Augstsprieguma pārvadu līniju iedarbība dzīvojamā vidē, EML mērījumi dzīvojamā vidē veidojot visu bāzes staciju, TV un radio raidītāju nacionālo datu bāzi. TETRA sistēmas bioloģiskie efekti.
Spānija – Radio un TV raidītāji, mobilās komunikācijas
Zviedrija – Starptautisks kohortas pētījums, gadījuma – kontroles pētījums – bērnu smadzeņu audzēji un RF lauki
Šveice – NFP57: augstsprieguma pārvadu līnijas, mobilās komunikācijas, kombinētā iedarbība.
Apvienotā Karaliste – augstsprieguma pārvadu līnijas, zemo lauku frekvenču veselības pētījumi; mobilās telekomunikācijas un veselības pētījumu programma
(MTHR), kuru finansē kopīgi valdība un rūpniecība un vada neatkarīga vadība. Pirmā fāze (6 gadi, 13milj. eiro) ziņoja par 23 pabeigtiem pētījumiem 2007. gada septembrī. 2. fāze tikko sākusies (www.mthr.org.uk) - speciāls pētījums par magnētiskajiem laukiem dzīvojamā vidē saistībā ar iepriekšējo bērnu vēža pētījumu (www.hpa.org.uk/radiation/publications/hpa_rpd_005.htm); WIFI pētījums.
Komisija turpina piešķirt nozīmīgu finansējumu pētījumiem pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu ietvaros, ņemot vērā SCENIHR identificētās prioritātes.
Bez tam Komisija arī izveido valdību ekspertu darba grupu, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un noteiktu ceļus koordinācijas un sadarbības uzlabošanai starp Dalībvalstīm. Šī grupa atbalstīs Komisijas iniciatīvu pastiprināt pētījumus uz vispārējo sabiedrību, lai identificētu, kādi Rekomendācijas aspekti prasa vairāk pūļu.
-
Dokumenta „Report from the Commission on the application of Council Recommendation of 12 July 1999 (1999/519/EC) on the limitation of the exposure of the general public to electromagnetic fields (oHz to 300GHz). Second Implementation Report 2002-2007.” pilna versija atrodama interneta adresē: https://ec.europa.eu/health/ph_risk/documents/risk_rd03_en.pdf
-
Informācija par elektromagnētisko lauku ietekmi uz sabiedrības veselību atrodama Sabiedrības veselības komisijas mājas lapā: https://ec.europa.eu/he
